"Atceries mani" vēsta par ilūziju, kas sola, ka, sasniedzot iztēlotos mērķus, beidzot izdosies dzīvot pilnvērtīgi un jēdzīgi, tomēr izrādās, ka gaidītā sajūta krietni atšķiras no iedomātā. Kā samierināties ar šo pieredzi un saprast, ka ir normāli vilties, šaubīties, uztraukties par citu domām un jautāt sev – vai esmu savā vietā? Šīs raizes piedzīvo ikviens, un tās atgriežas arī turpmākās dzīves kritiskajos punktos. Ir svarīgi apzināties, ka viena atbilde nepastāv, jo galu galā dzīvošana ir process.

Veidojot izrādes struktūru, Gediņa dejotājiem piedāvā Josifa Brodska uzurunu Dārmutas absolventiem 1989. gadā. Brodskis savā runā apgalvo, ka lielu daļu no tā, kas absolventus sagaida, izsauks garlaicība, un iesaka no tās nevis izvairīties, bet tieši pretēji – iegrimt tajā, sasniegt apakšu, atvērt kā logu uz laiku, laika bezgalību, tādējādi norādot uz cilvēka nenozīmīgumu tajā.

Izrāde pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos.