Atsevišķi salīdzinājumi ir burvīgi asprātīgi, piemēram, cilvēku pārmetumi putniem, ka tie vēlas pārāk daudz platības ligzdošanai, kamēr cilvēkiem nākas dzīvot vienistabas dzīvokļos.

Krista Burāne kopā ar domubiedriem dod svarīgu informāciju un aktivizē pilsonisko pašsajūtu. Līdz ar šo devumu nāk sajūta, ka cilvēks kaut ko var ietekmēt. No Kristas krietnākiem palīgiem šīs sajūtas veidošanā nosaukšu komponistu Jēkabu Nīmani, jo faktiski mums te darīšana ar dziesmuspēli, kas, smalki būvēta, liek vienkop vēstures faktus, ornitoloģisko izziņu, mītoloģisko fonu, kopdziesmas ar skatītājiem un putnu kāzu dejas. Runātā un dziedātā teksta vijums ir augstākā mērā meistarīgs, un te sajūtam Nīmaņa teātra nervu, kas šajā gadījumā nepieviļ nevienā epizodē.

Cienot putnu lomu izpildītāju daudzveidību, atšķirīgs ir arī muzikālu un aktierisku pieredzi nesošo performantu sniegums. Tie neaizraujas ar teatrālu tēlošanu, bet paļaujas uz kostīmu izteiksmību un tekstā ietvertās informācijas spilgtumu. Taču pievilcīgas ir detaļas to monologu laikā, piemēram, Artūra Čukura cīruļa atveids kustībās vai Armanda Siliņa operiskais vēriens, ik pa brīdim verbāli precīzi ieknābjot skatītājiem sirdsapziņā.