Par izrādi
"Pienāca diena, kad pasaule man kļuva par smagu un es noslīgu uz ceļiem. Te, tuvāk pie zemes, izrādījās vieglāk būt. Es neredzēju tik tālu uz priekšu. Neizjutu atbildību. Atmetu domas, ka varu visu kontrolēt. Un sāku pārvietoties uz četrām."
Izrāde “Plēsoņas”, kas balstīta dokumentālās liecībās un ķermeņa kustību pētniecībā, ielūkojas kvadroberu subkultūrā, kura interesējas par dzīvnieku fizisko eksistenci, cenšoties izkopt dzīvniekiem raksturīgo pārvietošanos uz četrām kā vieglatlētikas disciplīnu. Šī identitāte kļūst arvien redzamāka jauniešu vidū, piedāvājot savdabīgu patvērumu no civilizācijas radītās realitātes.
Identitāti nosaka ne tikai sabiedrība un daba, bet arī mūsu pašu sajūtas – ja vien tajās ieklausāmies. Vai esam kādreiz aizdomājušies, ka arī “piederība cilvēku sugai” ir tikai viens no identitātes aspektiem, ko iespējams izjust dažādās pakāpēs?
Sabiedrība bieži vien raugās uz šo praksi ar aizdomām vai pat nosodījumu. Tomēr daudz svarīgāks ir jautājums – kāpēc arvien vairāk bērnu un jauniešu novēršas no piederības cilvēku sugai un pasaulei, ko tā radījusi?