Meitene. Sieva. Mīļākā. Māte. Feministe. Mūsdienu sabiedrībā sievietei ir iespēja pildīt dažādas lomas. Taču kurā brīdī iespēja kļūst par pienākumu? Un cik lielā mērā sievietes rīcību nosaka viņa pati, bet cik – sabiedrībā valdošie nerakstītie likumi? Šos nopietnos jautājumus izrādes radošā komanda risinās, liekot lietā humoru, antropoloģijas pētījumus un varietē numurus ar dziesmām, dejām un pārģērbšanos.

Sievietes lomu pētījumu izrādē caurvij stāsts par Sievu un Mīļāko, kuras satiekas, lai atklātu, kas viņas patiesībā ir. Viena vīrieša mīļotās vai īpašums, viņa aprūpētājas vai nīdējas? Un kas paliek pāri, kad viņas atsakās pildīt šīs funkcijas? Vai tas maz ir iespējams?

Intervija ar Ingu Gaili Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

dramaturģe: Inga Gaile
režisores: Inga Gaile, Marta Elīna Martinsone
scenogrāfe, kostīmu māksliniece: Ieva Kauliņa
mūzikas autors: Jānis Ozoliņš
gaismu mākslinieks: Rūdolfs Kugrēns
antropoloģe: Ieva Raubiško

lomās:
Mīļākā – Ance Muižniece
Sieva – Anna Putniņa
Feministe – Inga Gaile vai Inga Tropa

Foto: Inga Plūme

Ērika Zirne raksta portālā kroders.lv:

Ironisks skatījums, humors, spraigi dialogi, antropoloģiski pētījumi, dziesmu un deju priekšnesumi, teatrālas ainas, epizodisks konferansjē, performance ar skatītāju iesaistīšanu, aģitpropa elementi, stand-up komēdijas iezīmes, masku izmantojums u.tml. veido kolorītu spēles teātri, kādā viegli runāt par nopietnām tēmām.

Olga Procevska izrādes rosinātās pārdomās portālā punctum raksta:

Esmu pateicīga izrādes autorēm par to, ka TRAUKOS vairākās epizodēs tiek akcentēts tas, ka mūsdienu liberālais feminisms pievērš uzmanību nevis vienīgi sieviešu, bet abu dzimumu emancipācijai no pastāvošajiem dzimtes stereotipiem, balstoties pieņēmumā, ka to spiediena mazināšana, grožu noņemšana (vai vismaz palaišana vaļīgāk) darīs laimīgākus visus – gan vīriešus, gan sievietes.

Kazhe liek izrādei 8,5 punktus un raksta savā blogā:

Ļoti iesaku arī tev šo noskatīties, pie nosacījuma, ka tev pietiks dūšas, jo šī nav viegla izrāde, un tēmu pārdomām tā raisīs gana daudz. Tiesa, ja esi arogants tipiņš, kuram feminisms asociējas ar lesbietēm ar neskūtām kājām un padusēm, un uzskati, ka sieviete pamatā ir trauks bērnu iznēsāšanai, diez vai šī izrāde liks tev pārvērsties.

Valda Čakare raksta portālā Satori.lv

Māra raksta savā blogā Sajūtu vēstniecība:

Pēc izrādes skan prātā viens vienīgs jautājums – uz kā balstās manas izvēles? Uz bailēm? Sabiedrības normām un pieņēmumiem vai ļoti personiskām un izsvērtām vēlmēm? Un tieši šī būtiskā jautājuma uzdošana man liek izrādi ierindot starp vērtīgajām.