Kas notiks rītdien?

No vienas puses šo jautājumu uzdot nav jēgas, jo neviens īsti skaidri nezina, kas būs rītdien, bet no otras puses – kāpēc šos atbildes meklējumus nepārvērst par dokumentālu izmeklēšanu pusgada garumā? Dokumentālā detektīva “Kas notiks rītdien?” galveno varoņu lomās ir iejutušies četri cilvēki no četrām dažādām valstīm – Rihama Baderhana no Sīrijas, Čidema Mirola no Beļģijas, Hosē Alvarezs no Polijas un Jānis Balodis no Latvijas. Tieši viņu veidotās video dienasgrāmatas laika posmā no 2016. gada janvāra līdz 2016. gada jūlijam veido izrādes “Kas notiks rītdien?” pamatu. 

Kas notika pusgada laikā šajās četrās valstīs? Pusgada laikā Sīrijā karš turpināja mīties ar pamiera periodiem, Brisele piedzīvoja teroristu uzbrukumus, Polijā notika poļu šņabja tūres pasākumi, bet Latvijā tā visa iepriekš minētā nebija, bet bija daudz kas cits. Kas? Kas notiks rītdien? Kāda izskatīsies mūsu kopējā un katra individuālā nākotne? To var un vajag minēt, reizē atceroties, ka skaidri to nekad nav iespējams ieraudzīt, tieši tāpat kā dokumentālā detektīva “Kas notiks rītdien?” iznākumu sākumā nevarēja paredzēt neviens no izrādes veidotājiem.

Intervija ar režisori Paulu Pļavnieci laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze

Izrāde “Kas notiks rītdien?” ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam.

videodienasgrāmatu autori:
Jānis Balodis,
Cigdem Mirol,
Riham Baderkhan,
Jose Alvarez

izrādes veidotāji:
dramaturgs Jānis Balodis (teksts, izpildījums),
režisore Paula Pļavniece,
māksliniece Ieva Kauliņa,
dramaturģijas konsultants: Valters Sīlis
gaismu mākslinieks: Jānis Sniķers

* izrādē tiek izmantota izrādes “Nacionālais attīstības plāns” scenogrāfija

Foto: Aivars Ivbulis

Gunta Sloga raksta portālā Satori.lv

Latvijas mērogā man nav nācies ne plašsaziņas līdzekļos, ne kādā citā mākslas projektā sastapties ar tik dziļu un individualizētu Sīrijas pilsoņu kara atspoguļojumu. Turklāt Balodis to paveicis, sēžot pie sava mājas datora, “mazbudžeta” apstākļos. Ja dramaturga darbs varētu tikt iesniegts žurnālistikas izcilības balvai, tad tas noteikti būtu viens no potenciālajiem laureātiem.

Eva Škenderska raksta portālā kroders.lv

“Izrāde “Kas notiks rītdien?” nekļūst par pamācošu vai iedvesmojošu piemēru, ka ir iespējams izmainīt pasaulē notiekošo. Lielos vilcienos to nevar neviens ierindas pilsonis. Arī Jānis Balodis to nevar un dažādu birokrātisku un finansiālu apstākļu dēļ cieš sakāvi, kad naivi, bet ar vislabākajiem nodomiem solījis Rihamai patvērumu Rīgā. Bezspēcība šausminošo pasaules notikumu priekšā pārņem arī skatītājus. Tas, ko Jānis Balodis ar šo projektu pasaka, – ir iespējams nepalikt vienaldzīgam vismaz savās domās, sniedzot kaut cilvēcisku atbalstu, lai cik banāli tas neizklausītos.”

Edītes Tišheizeres recenzija portālā kroders.lv

“Tieši par to man bija jādomā, atstājot DDT zāli un dodoties atpakaļ Rīgas ielu slapjdraņķī. Par mūsu labklājību, kura nav necik vērta, ja nespējam palīdzēt un dalīties. Par to, ka dzīvojam laikā, kad vienkāršas atbildes der tikai pavisam īsam brīdim. Par to, ka vienīgā dzīve tikpat ir dzīve, un to ir jāprot novērtēt. Jānis Balodis pamanījies svētajās brūcēs ne tikai iebāzt pirkstu, bet arī iekaisīt sāli. Un tagad sūrst.”

“Virtuālais trāpījums” – izrādes “Kas notiks rītdien?”  recenzija portālā Kultūras Diena.

Sociālo tīklu “baltais troksnis” – Andas Buševicas recenzija “Latvijas Avīzes” pielikumā “KultūrZīmes.”