Agrāk viņu sauca par Kasparu G. Tagad viņš ir Benzīnvīrs. Netīrs, ģērbies vienās skrandās, viņš klaiņo pa dažādiem Latvijas benzīntankiem, elpo benzīnu un ļoti daudz smejas. Dažkārt viņu arestē kādas pašvaldības policija, aizved ārstēties, bet viņš vienmēr izbēg. Viņš izbēg, lai atgrieztos savā pasaulē, pilnā pārsteidzošu tēlu un notikumu.

„Par Benzīnvīru es uzzināju diezgan daudz. Tik daudz, ka sapratu: es negribu to stāstīt. Es gribu parādīt – un reizē ar aktieriem un skatītājiem ielūkoties viņa pasaulē. Rakstot “Benzīnvīru”, sapratu, cik ļoti svarīgs ir skatpunkts, no kura uzlūkojama Kaspara G. biogrāfija. Šis punkts man māca – ir jāiztēlojas laimīgs Benzīnvīrs,” stāsta izrādes autors Andris Kalnozols.

Andris Kalnozols stāsta par “Benzīnvīru” Latvijas Avīzē

Intervija ar Ivaru Krastu Neatkarīgajā Rīta Avīzē

dramaturgs: Andris Kalnozols
režisori: Andris Kalnozols, Marta Elīna Martinsone
scenogrāfs: Uģis Bērziņš
mūzikas autori: Ivars Krasts, Toms Auniņš
horeogrāfe: Katrīna Albuže
gaismu mākslinieks: Rūdolfs Kugrēns
spēlē: Andrejs Možeiko, Ivars Krasts, Edgars Kaufelds

Foto: Inga Plūme

Pauls Bankovskis raksta portālā Satori.lv:

Ivars Krasts un Edgars Kaufelds savās etīdēs ir viens no komiskākajiem pēdējā laikā latviešu teātrī redzētajiem tandēmiem, un ir iemesls ticēt tiem skatītājiem, kas apgalvo, ka viņi šajā izrādē smējušies līdz asarām.

bandzja izrādei liek 10 punktus no 10 un raksta savā blogā:

Ir brīži, kad emocijas par redzēto sākas ar smiekliem, pēc tam mijas ar šoku un beidzas ar filozofēšanu par vērtībām. Kārtīgi emociju kalniņi, kas nespēj atstāt vienaldzīgos.  (..) Gribētu izcelt Ivaru Krastu un Edgaru Kaufeldu. Viņi iznes traģisko Kaspara stāstu ar fantastisku vieglumu, ko papildina lieliska mūzika. Tieši pārdomātā mūzika (un skaņa kopumā) papildināja tik drastiskās emociju gammas. BRAVO!

Austra raksta savā Sviesta Cibas blogā:

Benzīnvīrs ir pēdējo gadu labākā izrāde Latvijas teātros. 
Tā ir izcilības, lieliska plūduma, perfekta teksta, joku, dziļdomas, samērības, perfektu tipāžu, mūsdienīgas problemātikas, izcilas komandas novērošanas spēju, aktierdarba un mūzikas buķete, kādu es sen sen sen (un – es teātrī jūtos gandrīz kā mājās) nebiju redzējusi.
Lieliski, bravo, lieliski!

Ilva raksta savā blogā Skatuves Prieki

Lauma Abramoviča raksta portālā kroders.lv