Vecumā, kad bērni paši rada savus pirmos vārdus un spēlējas ar skaņām un zilbēm, kopā ar viņiem aktieri aplūkos un izspēlēs, stāstīs un rādīs Raiņa radīto jaunvārdu nozīmes. Daudzus no šiem vārdiem joprojām bieži lietojam – kā „mīla”, „vēlme”, „baigs”, „atspulgs”… Savukārt citi ir aizmirsušies – piemēram, „glāstīgs”, „kniebīgs” un „pielipīgs”. Bet varbūt ir vērts tos iemācīties un ieviest savā ikdienā?

Lai būtu aizraujošāk iepazīt jaunos vārdus, kopā ar mazajiem skatītājiem un viņu vecākiem izspēlēsim dažādus notikumus cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu pasaulē, veidojot nelielus stāstus un klausoties Kārļa Kazāka radītajā mūzikā. Bērniem būs iespēja paspēlēties ar rekvizītiem, kustēties, muzicēt, darboties līdzi, izzināt pasauli un sevi. Šajā izrādē aktieri, bērni un vecāki būs rotaļu biedri, kuri kopā dosies Raiņa piedāvāto vārdu nozīmes meklējumos.

režisore: Paula Pļavniece
scenogrāfe: Marija Rozīte-Vītola
mūzikas autors: Kārlis Kazāks
gaismu mākslinieks: Jānis Sniķers 
piedalās: Jana Čivžele, Kārlis Kazāks

Foto: Inga Plūme

Santa Remere raksta portālā Satori.lv:

Kārļa Kazāka sacerētā mūzika ar Raiņa vārdiem – mierpilna, ar smaidu – izskan šūpuļdziesmu intonācijā, uzburot izrādes telpu vēl vairāk par scenogrāfiju. Mēs esam tikko pamodušies čučumuižā zem mammas siltā spārna vai kāda no tiem zvārgulīšu karuseļiem, kas griežas virs šūpuļa. Pasaule ir droša un labvēlīga vieta, bet mēs esam piecēlušies, lai to apgūtu un mainītu, gan vēl ar pavisam maigiem pirkstiem. Mēs apgūstam sauli, atspulgu spogulī, milzīgu karoti, kas maisa zupu, mēs sapinam izspūrušo papīra bizi, atrodam dāvanu kasti, kartona mašīnu u.c. Katru no šīm atklātajām lietām un jaunā jēdziena mācīšanos pavada kāds “pielipīgs” Raiņa bērnu dzejolis.

Ilva raksta savā blogā Skatuves Prieki:

Režisore Paula Pļavniece un scenogrāfe Marija Rozīte-Vītola kopā izveidojušas telpu, kur katrs bērns jūtas īpašs. Bērni ar mirdzošām acīm seko līdzi aktieru teiktajam un gaida brīdi, kad paši varēs iesaistīties. Mazie skatītāji izrādē var līdzdarboties gan ar savām zināšanām par dažādām lietām, gan tieši piedaloties rotaļās. Vārīt makaronu un zirņu zupu lellītei Lollītei, mācīt kā pareizi jāēd ar karoti un veidot pašiem savas papīra lelles ir tikai dažas lietas, ko bērni piedzīvo izrādē. Aktieri dzīvi sarunājas ar bērniem. Nepareizo atbilžu nav, un visi vēlas izteikties.

Jānis raksta savā blogā:

Sieva vēlāk man pateica: “Tā izrāde māca vecākiem spēlēties ar bērnu.” Un viņai ir taisnība – visas rotaļlietas un mantas ir taisītas no papīra (mašīna, lelle, lelles gultas, segas, karotes un līdzīgi). Arī papildu rotaļlietas uz vietas tiek izveidotas no papīra, piemēram, kaķis.

Laura raksta savā blogā Viens+viens, kā viņiem ar Evertu gāja izrādē

Silvija Radzobe raksta par izrādi savā “Kritiķa dienasgrāmatā” portālā kroders.lv