Horeogrāfe Eva Krūmiņa par izrādi stāsta: “Izrādes veidotājs vēlas izveidot pēc iespējas labāku izrādi. Izpildītājs vēlas pēc iespējas labāk to nodejot. Skatītājs vēlas piedzīvot pēc iespējas labāku izrādi. Kas ir „labāk”? Vai arī drosme, tāpat kā „labāk”, nav individuāls prāta koncepts? Vienam skatītājam labāka sēdvieta ir aizmugurē, kur var patverties no svešām acīm, bet citam – priekšā un centrā, kur visu var daudz labāk pārskatīt. Izpildītāju labākie sniegumi būs atšķirīgi atkarībā no viņa individuālām spējām un pieredzes. Kurš nosaka, kas ir laba izrāde – tās veidotājs vai sabiedrība? Cik bieži mēs paši veicam tās izvēles, kuras pašiem šķiet pareizākas un cik bieži mēs paļaujamies uz vispārpieņemto „labāk”, neriskējot iet pret straumi? Šī izrāde ir par drosmi pašam pieņemt lēmumu, kā būs „labāk”. Tā ir drosme no (savas dzīves) izpildītāja kļūt par (savas dzīves) veidotāju.”