Savas otrās pusītes iepazīstināšana ar vecmāmiņu var izrādīties liels pārbaudījums, bet, ko darīt, ja notiek otrādi? Šajā stāstā galvenā varone nonāk neierastā situācijā, kad ome viņu iepazīstina ar savu četrpadsimt gadus jaunāko draugu. Jauna cilvēka parādīšanās omes dzīvē liek mazmeitai palūkoties uz omi vēl neredzētā gaismā un pārvērtēt, vai abām ierastais savstarpējo attiecību modelis nav traucējis vienai otru iepazīt pa īstam.

*Armastus tulkojumā no igauņu valodas – mīlestība.

Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dramaturģe: Linda Rudene
Režisore: Inga Tropa
Scenogrāfe, kostīmu māksliniece: Pamela Butāne
Scenogrāfa asistente: Elīna Valdmane
Video mākslinieks: Gatis Indrēvics
Komponists: Edgars Raginskis
Gaismu mākslinieks: Lauris Johansons
Horeogrāfe: Liene Grava
Spēlē: Maija Arvena, Inta Tirole, Jānis Skanis

Foto: Aivars Ivbulis

“Kad man vairs nebūs… deviņdesmit” Toma Čevera recenzija Kultūras Dienā

Izrāde Armastus aicina bez stereotipiem ļauties emocijām un atgādina, ka piepildīt savas vēlmes var jebkurā vecumā – kaut vai mīlēt un mīlēties zem galda sabiedriskā vietā.

“Impresionistiski pieskārieni baltajam” Baibas Kalnas recenzija portālā Kroders.lv

Izrādes pievienotā vērtība ir vēlme un aicinājums noņemt ikdienas stereotipu brilles un paraudzīties uz sevi, cilvēkiem apkārt un pasauli bez iestrādātiem šabloniskiem pieņēmumiem, kam nereti ar būtību ir visai maz sasaistes, jo vienmēr ir negaidītības momenta iespējamība. Un dzīve – tā vai citādi – tomēr ir brīnums. Vismaz, noskatoties šo izrādi, tā gribas domāt.